Pirmā stunda
Otrā stunda
Trešā stunda
Piektā stunda
Sestā stunda

4. stunda:

Šīs mācību stundas laikā:

- Uzzināsiet, ka Latvijas likumdošana AT pienu ļauj ražot tikai no dabīgas izejvielas – no gotiņas izslaukta piena.

- Secināsiet, ka AT piena pakas marķējums var kalpot kā vārdnīca, lai mēs uzzinātu, kas atrodas piena pakā.

- Ieskicēsim likumdošanas normas un definīcijas, kas nosaka AT piena marķējuma un kvalitātes prasības.

Una Statkus, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītāja

Viena no galvenajām PVD funkcijām ir pārtikas aprites valsts uzraudzība. Uzņēmumiem, kuru darbības joma saistās ar pārtiku, jābūt gataviem ievērot virkni normatīvo aktu prasību - gan Eiropas Savienības regulas un lēmumus, gan Latvijas likumus un Ministru Kabineta noteikumus. Tas palīdz nodrošināt arī piena kontroli „no gotiņas līdz galdam”. Una Statkus ir PVD Piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītāja, tātad - eksperte drošā piena lietošanā.

Uzdod jautājumu ekspertam

Informācija, kurai jābūt atrodamai uz piena iepakojuma

      Patērētājiem bieži vien garais AT piena derīguma termiņš liek maldīgi uzskatīt, ka tas atšķiras no klasiski pasterizēta piena. Patiesībā svarīgas ir katra paša zināšanas par piena pārstrādes tehnoloģijām un piena marķējumu, lai izvērtētu – produkts ir vai nav ražots no dabīgām izejvielām. Ikviena piena ražotāja pienākums ir sniegt informāciju par savu produktu uz tā iepakojuma, savukārt patērētāja uzdevums ir mācēt pareizi to izlasīt un izdarīt savu izvēli.

Kā pēc marķējuma atpazīt īstu pienu?
       Katram piena pārstrādes uzņēmumam  jādarbojas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un pašmāju noteikumiem. Būtībā tas nozīmē to, ka piena ražotāji pienu drīkst ražot tikai no kvalitatīva un svaiga piena. Savukārt gadījumā, ja ražošanas procesā produktam pievienotas kādas papildu vielas, tas obligāti jānorāda produkta marķējumā.
      Latvijas Republikas likumdošana reglamentē prasības attiecībā uz piena marķējumu un tajā norādāmo informāciju, ļaujot marķējumam kalpot kā vārdnīcai, kas patērētājam sniedz visu nepieciešamo informāciju par pienu. Latvijā šobrīd darbojas kopējie Ministru Kabineta Pārtikas preču marķēšanas noteikumi (MK noteikumi nr.964.), kas stingri reglamentē to, kas ražotājam obligāti jānorāda arī uz AT piena iepakojuma. Saistoša ir arī „Vienotā TKO regula” (Eiropas Komisijas regula Nr.1234/2007, ar ko paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, tostarp pienam), kas skaidri definē arī to, kas ir piens. Savukārt PVD uzrauga šo noteikumu izpildi un ievērošanu.
      Pēc likumdošanas definīcijas „piens ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis”. Tas nozīmē, ka jebkurš veikalā nopērkamais piens, tostarp AT piens, ir iegūts pilnīgi dabīgā ceļā no gotiņām. Terminu piens atļauts attiecināt uz pienu, kas atbilst minētajai definīcijai, turklāt apstrādāts, nemainot tā sastāvu. Tātad,  garajā apstrādes procesā no gotiņas līdz pat piena pakai tas nemaina savu šķidro stāvokli.

Uz dabīga piena pakas aizliegts rakstīt „dabīgs” vai „bez konservantiem”
      Saskaņā ar MK noteikumiem pienam nedrīkst pievienot nekādas krāsvielas un konservantus. Lai gan likumdošana neatļauj uz iepakojuma norādīt, ka produkts ir „dabīgs” vai „bez konservantiem”, skaidrs ir viens – ja AT piena sastāvā nav norādīti konservanti vai citas pārtikas piedevas, to tur nav! ES noteiktās kvalitātes pārbaudes ir ļoti stingras, tādēļ produktu ražotājiem ir faktiski neiespējami šos noteikumus pārkāpt. Tas nodrošina, ka līdz patērētājam AT piens īpašajos iepakojumos nonāk atbilstošs visaugstākajiem kvalitātes rādītājiem.